Latvieši taupa vairāk nekā lietuvieši? Atšķirība slēpjas nevis daudzumā, bet ieradumā

Runājot par uzkrājumu veidošanu, Latvijas iedzīvotāji pirmajā mirklī var šķist piesardzīgāki: viņi biežāk dod priekšroku vienkāršiem, "parocīgiem" uzkrājumiem. Taču jaunākie Baltijas valstu aptauju dati liecina par citu ainu – lietuvieši, visticamāk, katru mēnesi var atlicināt lielāku daļu no saviem ienākumiem. Tātad īstais jautājums ir nevis "kurš ietaupa vairāk", bet gan kurš un kādā veidā taupa disciplinētāk.

Latvijas iedzīvotāji biežāk dod priekšroku vienkāršiem uzkrājumiem skaidrā naudā

Latvijā uzkrājumu veidošana nereti šķiet ļoti ikdienišķa: nevis sarežģīti finanšu produkti, ne investīciju shēmas, bet vienkārši naudas uzkrāšana. 2025. gadā Citadeles grupas publicētajā Baltijas valstu aptaujā norādīts, ka Latvijā populārākais uzkrājumu veids ir skaidras naudas uzkrājums - šādā veidā uzkrājuši 21%. iedzīvotāju. Periodisko pārskaitījumu uz krājkontu izvēlējās 16 procenti, bet uzkrājumu mērķu noteikšanu – 13 procenti. respondenti.

Tieši šeit rodas iespaids, ka latvieši "vairāk taupa". Viņu ietaupījums vairāk tiek uztverts kā piesardzības reflekss: nauda tiek nolikta malā ne tik daudz vienam lielam pirkumam, bet gan drošības sajūtai. Tā nav agresīva uzkrāšana, bet gan vairāk ikdienas mēģinājums iegūt rezervi.

Tomēr taupīšanas metode pati par sevi nenorāda, kurš patiesībā ietaupa vairāk. Skaidras naudas izlikšana var būt ērta, taču tas ne vienmēr nozīmē lielākus ietaupījumus vai labāku finanšu disciplīnu.

Lietuvieši biežāk atliek lielāku daļu savu ienākumu

Jaunāki dati ir labvēlīgāki lietuviešiem. 2025. gadā Luminor pasūtītā Norstat aptauja parādīja, ka vairāk nekā piektā daļa Lietuvas iedzīvotāju - 23 procenti. - katru mēnesi atliek vairāk nekā desmito daļu no saviem ienākumiem. Latvijā šo ienākumu daļu ietaupa 14%, Igaunijā - 17%. iedzīvotāju.

Tā ir būtiska atšķirība, jo tā nerunā par deklarēto vēlmi ietaupīt, bet gan par reālo mēneša rezultātu. Ja cilvēks katru mēnesi atliek vairāk nekā 10 procentus ienākumu, tas vairs nav nejaušs konta atlikums, bet gan ieradums.

Tāpēc būtu jāprecizē apgalvojums, ka latvieši taupa vairāk nekā lietuvieši. Dažās aptaujās Latvijas iedzīvotāji izceļas ar uzkrājumu veidošanu - piemēram, skaidras naudas uzkrājumu. Taču pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri regulāri ietaupa lielāku ienākumu daļu, lietuvieši šķiet spēcīgāki.

Atšķirība ir ne tikai naudā, bet arī taupīšanas loģikā

Interesantākais ir tas, ka lietuviešu un latviešu uzkrājumi atšķiras ne tikai procentos. Pati loģika ir cita. Latvijā vairāk redzams piesardzīgs, vienkāršs rezervāts. Mērķtiecīgi uzkrājumi ir izteiktāki Lietuvā: nauda biežāk tiek saistīta ar konkrētu pirkumu, nākotnes plānu vai finanšu spilvenu.

Tas izskaidro, kāpēc publiskajā telpā var rasties divi dažādi secinājumi. Ja paskatāmies uz ikdienas piesardzību, latvieši noteikti var šķist taupīgāki. Ja vērtējam, kurš ik mēnesi noliek malā būtiskāku daļu no saviem ienākumiem, priekšrocība ir lietuviešiem.

Vēl viena svarīga detaļa ir tāda, ka uzkrājumi ne vienmēr nozīmē drošības sajūtu. 2025. gadā publicētais pētījums parādīja, ka lietuviešiem ir vairāk uzkrājumu nekā latviešiem un igauņiem, taču tikai aptuveni trešā daļa iedzīvotāju jūtas finansiāli droši. Tas nozīmē, ka pat lielāki ietaupījumi ne vienmēr novērš bažas par cenām, ienākumu stabilitāti vai neparedzētiem izdevumiem.

Faktiskais secinājums nav tik ērts kā virsraksts

"Latvieši taupa vairāk nekā lietuvieši" izklausās pēc skaidra un vienkārša virsraksta, taču realitāte ir sarežģītāka. Latvieši atsevišķos gadījumos šķiet piesardzīgāki, īpaši, ja runa ir par vienkāršiem uzkrājumiem. Tomēr jaunākās Baltijas valstu aptaujas liecina, ka lietuvieši, visticamāk, katru mēnesi var atlicināt lielāku ienākumu daļu.

Tāpēc precīzāk būtu teikt: Latvijas iedzīvotāji biežāk izvēlas konservatīvu uzkrājumu veidošanu, bet lietuvieši šobrīd šķiet spēcīgāki attiecībā uz faktiski atlikto ienākumu daļu.. Un tas ir daudz interesantāks secinājums nekā vienkāršs kaimiņu salīdzinājums.